Kurvjzieža kontemplācijas

Un tagad man somiņā ir ultrasonoskopijas izdruka. Es varu valbīt acis, cik nu vien cītīgi spēju, taču tajos pelēkajos plankumos saskatīt kaut ko, kas vismaz daļēji līdzinātos anatomijas grāmatās zīmētajiem iekšējiem orgāniem, ir vēl grūtāk nekā kafijas biezumos nolasīt tikšanos ar tumšmatainu svešinieku kroņa mājā aiznākamā gada septembrī.

Nu re, izskatās, ka darbā būs jāparādās tikai sākot ar pirmdienu.
Droši vien arī laika apstākļi tieši tad uzlabosies. Nu, lai būtu drusku skumīgāk.

Ai, tāds sentiments, tāds sentiments! Iešu nu saņemt savu plaušu rentgenogrammu, pēc tam tik sēdēt istabā, aizdegt sveces, dzert vīnu un klausīties Leonardu Koenu. Pat, ja nebūs nekāda diloņa.