Kurvjzieža kontemplācijas

Tik drausmīgās dienās kā šī - nu, tad, kad pasaule ir ledaini auksta un purvaini slapja, un nav iespējams noticēt, ka to radījis Dievs, kad visu nakti esi pavadījusi, drebinādamās zem dūnu segas, kad no rīta, kafiju dzerot, sāc domāt, ka tieši šādās dienās cilvēkus pamet mīļotie, nomirst radinieki un ārsti diagnosticē nedziedināmas slimības, nu, jā, vienīgais, kas ļauj saglabāt gan veselo saprātu, gan dzīvesprieku, ir sarkana zīda apakšveļa.
Varbūt vēl aiziet uztaisīt manikīru?

Un daudz, daudz šokolādes! Un tad es būšu resna un pumpaina, neviens mani neaicinās uz randiņiem un es beidzot sublimēšos un paveikšu ko diženu!

Telefoni manā sabiedrībā zaudē sajēgu un atmiņu.:(

Mazliet dreboša, pierasojušiem matiem, sīkas zosādas pārklāta un ļoti, ļoti noilgojusies.