Kurvjzieža kontemplācijas

Dominika, mana māsa, meitene ar svētdienas vārdu, ka tik tu atkal nebūtu iemīlējusies! Padomā labi jo labi, vai tas tevi šobrīd nebaida. Kaut gan zinām jau visi, ka īsti tev bail tikai no garlaicības, aukstuma un mazlietiņ arī no zirnekļiem.
Atceries, Dominika, ko reiz tev teica kāda no draudzenēm, kāda, kura pazina tevi vislabāk. To, ka neproti būt ne sieva, ne mīļākā, ne aukle, ne saimniece, varbūt arī māte nepratīsi būt, bet esi Draudzene - sarunu, cīņu un rotaļu biedrene gan sievietēm, gan vīriešiem. Taisnība viņai, lai cik tu izvairīgi šūpotu galvu. Atceries visus vīriešus, kuri bijuši tev tuvi vai ar kuriem esi pavadījusi kaut nakti - nav grūti uzskaitīt, diezgan pieticīgs saraksts - vai starp viņiem ir kaut viens, ar kuru tu pēdējā pusgada laikā nebūtu tikusies draudzīgai papļāpāšanai? Vai kaut viens, kura atmiņām par tevi piejauktos dusmas vai skumjas? Lai aizietu pati vai palaistu kādu vaļā, tev nekad nav vajadzējis postīt ligzdu. Tālabad, ka tu nevij ligzdas, tava dzīve ir vienvienīgi pārlidojumi.
Un klausi, ko tev saka vecas, viedas krustmāmiņas - šādi dzīvodama, mīļā, tu nekad, nekad neapprecēsies!

Un paldies visiem, kurus satiku vakar. Jo īpaši čaklajām saimniecēm.