Kurvjzieža kontemplācijas

Tradicionālais pirmsjāņu tramīgums. Turklāt šis ir laiks, kad mani mēdz vajāt pagātne. Ai, neko, gan jau ka aiziešu beidzot izrunāties ar priekšnieci, pabeigšu mēzt māju un došos pie māmuļas zemeņdobēm četras dienas vienatnē mācīties franču valodu un satiksmes noteikumus. Ja nepārdomāšu.

Poll #7426 Par vainadziņiem
Open to: All, results viewable to: All

Kādus ziedus Jūs man ieteiktu rītvakar vaiņagā ievīt

cits variants

Uffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffffff!

Visādas salkanas atmiņas pa galvu maisās. Pilnmēness, ziniet, kalendārs un tā. Un pirms trim gadiem Jāņu naktī arī bija gandrīz pilns mēness - liels un spožs. Un es to ieraudzīju, tādu apaļu un zvārojošos virs jūras, kad biju uzrāpusies līganā un augstā, augstā skatu tornī. Un tajā mirklī es nodomāju, ka papardes ziedam īstenībā nav nekāda sakara ar seksu. Tajā naktī bija satilpinātas vairākas dzīves, katra pārpilna mazas meitenes romantiskajiem sapņiem vai pieaugušas un svaigi šķīrušās sievietes gurdenās apņēmības. Un vēl tur bija jūra un vējš, sveša, noslēpumaina pilsēta un sens draugs, kurš tā arī nekļuva par ko citu. Tas ir mans skaistākais Jāņu nakts stāsts, un kādreiz es to uzrakstīšu.
Gadu vēlāk es ilgojos šo stāstu atkārtot, bet bija jau par vēlu. Zinam jau, ko Heraklīts teicis par upēm. Un vēl gadu vēlāk bija interesanti un mazliet smieklīgi. Šogad visticamāk būs mazliet vienatnīgi. Bet gan jau ne slikti.

Ja neviens ar mani nerunās, es tūlīt iešu mājās.

Nu, tad priecīgus, ja!

Un tagad es patiesi, patiesi eju mājās!