Kurvjzieža kontemplācijas

Vai Jūs pazīstat to svelpjošo paniku, kas atbrāžas līdz ar atgādinājumu par darbu, kas noteikti bija jāpadara un ko padarīt tagad, iespējams, ir par vēlu, un kas rezultātā draud pārvērsties milzu neatikšanās? Un kad, iespējams, ir par vēlu arī histēriski murmināt: "mīļie labie gariņi, lūdzlūdzlūdz, ignorējiet manu bezatbildību, aizmāršību un izklaidību vēl tikai šo vienvienvienīgo reizīti un pasviediet ātri kādu idejiņu, kā to visu smuki savest kārtībā!"...

Pats Dievs nevarot padarīt bijušu par nebijušu. Bet nebijušu par bijušu? Nu, tikai šo vienienīgo reizīti, ko?

Parādījies cilvēks, kam varētu mēģināt Atzīties... Tik nekādi sarunu nevar ievirzīt.

Klau, es esmu iepraktizējusies uz ciešanām dēļ nelaimīgas mīlas, nevis sasodītām darba nepatikšanām!:(((