Vai Jūs pazīstat to svelpjošo paniku, kas atbrāžas līdz ar atgādinājumu par darbu, kas noteikti bija jāpadara un ko padarīt tagad, iespējams, ir par vēlu, un kas rezultātā draud pārvērsties milzu neatikšanās? Un kad, iespējams, ir par vēlu arī histēriski murmināt: "mīļie labie gariņi, lūdzlūdzlūdz, ignorējiet manu bezatbildību, aizmāršību un izklaidību vēl tikai šo vienvienvienīgo reizīti un pasviediet ātri kādu idejiņu, kā to visu smuki savest kārtībā!"...