Kurvjzieža kontemplācijas

Hihihihi!
Jā, nu, protams, vēlu vakarā saņemot no 20-gadīga puisēna diezgan garu un ne visai sakarīgu SMS, kurā vienīgais īsti saprotamais motīvs ir: "varbūt mēs tomēr varētu satikties", pirmā doma ir - gan jau pie kāda referāta iestrēdzis. Bet tad, kad tikšanās jau norunāta, nevilšus uzpeld jautājumi - kā, sasodīts! - jāģērbjas randiņos ar 10 gadus jaunāku personu? Pieguļošs topiņš un bikses ar zemo jostu? Vai tomēr lietišķais kostīmiņš, brilles un pakausī sasprausti mati?
Nja. Labi, ka tomēr nesanāca Muukam atdot "Hellu Helli". Jāpārlasa pēdējā daļa. Profilaksei. Ka vēl kājiņa nepaslīd...;)))

Jūniji vienmēr ir auksti. Kaut arī parasti ne tik auksti kā šogad. Un garlaicīgi. Kaut arī parasti ne tik garlaicīgi kā šogad.
Man pietrūkst dārza svētku, kas piesātināti samīdītas zāles, grila dūmu un ceptas gaļas smaržas. Man pietrūkst klusu smieklu un čukstošas flirtēšanas zem jasmīniem, kad visa nakts ir vienvienīgs biezi samtains mijkrēslis. Man pietrūkst skūpstīšanās saullēktā jūras krastā, sāļi sāpīgām lūpām, zosādainiem pleciem, rasaini nobristām kurpēm. Man pietrūkst kūleņu āboliņa pilnā pļavā. Man pietrūkst vīna glāzes uz lieveņa blakus peoniju dobei.
Labi jūniji saldi smaržo un ir mīksti kā putukrējuma guba uz zemenēm. Kā peonijas zieds, kurā atsperīgi iegāžas spīdīgi zaļa vabole. Un tajos nav nekā skarbāka par dzīvžoga maijrozītēm.
Šis nav labs jūnijs.:(

Pelēkas un vēsas vasaras dienas man atgādina nenosakāma vecuma sievietes. Ir tāds - kvaziskandināviskais tips. Nekad nevar saprast, vai viņai 25 gadi vai 48. Viņas nav neglītas, nē, viņas parasti ir slaidas un garām kājām, meitenīgi (zēniski?)šmaugiem vidukļiem, nelielām krūtīm un šauriem gurniem, tērptas džinsos un T-kreklā vai lietišķā bikškostīmā, kurpes vienmēr uz zemiem papēžiem, rotaslietu nav. Viņu nekrāsotās sejas ir gludas un pievilcīgas, kaut arī smaidot ap acīm vienmēr parādās krunciņas. Viņu pusgarie vai a'la zēngalviņa apgrieztie mati ir pelēki, reizēm ar balinātām šķipsnām, acu krāsu grūti noteikt - tā mainās atkarībā no apgaismojuma un apģērba krāsas. Viņas pārvietojas lieliem, steidzīgiem soļiem, ir lietišķas, runā ātri, smejas skaļi. Man vienmēr ir licies, ka viņas ir gudras un interesantas, un man no viņām sākumā ir drusku bail. Laikam tāpēc, ka pati esmu pavisam citāda.

Nujā - tādas ir tās vēsās un pelēkās vasaras dienas.

Aizpērn bija mana līdzšinējā mūža visromantiskākā Jāņu nakts. Pērn - visskumjākā.
Un kāda būs šogad?
Kur te kāda margrietiņa?