Kurvjzieža kontemplācijas

Atraitnīšu dobe pie Ministru Kabineta ēkas ir tik kārdinoši raiba, tik viļņojoša, ka jālec iekšā un kūleņi jāmet.
Njā.
Ņe pojmut-s.:(((

Zvana telefons. Paskatos displejā. M.( ... tālāk ... )

Sēžu un ilgojos pēc siltas dušas. Gribas noskalot dūņas, nolasīt dēles un aizmirst par dajebko, kas palicis tur - dūksnājā.

Tie ceriņi taču smaržo pēc tintes!

Ak, jā patiesībā taču visi mani pazīst labāk, nekā es pati un saprot, ka es esmu normāla sieviete, tātad loloju klusu sapni par spodru virtuvi, kurā burbuļo katli, stipru vīrieti, kurš pelna daudz naudas un bariņu bērnu. Savukārt visi mani feministiskie, ak - piedodiet, pseidofeministiskie spriedelējumi ir tikai vārgs mēģinājums paķiukstēt par skābajām vīnogām...:///