Ieskatoties savaa userinfo lapaa un ieraugot aiz vaarda viirieshi ieteikumu/jautaajumu/pamudinaajumu/noveeleejumu izvaakt dazhus, aizdomaajos, vai tik taa nebuutu laba doma.
Diivaini. Man liekas, ka citkaart veestiijums bija pamainiit saveejos.
Ej nu tagad saproti...
Izlasiiju Velbeka "Elementardaljinjas" un atzinu par gana labu esam. Kaut gan nepameta deja vu sajuuta. Liekas, ka par vientuliibu un absurdu tachu jau pirms pusgadsimta visu iespeejamo ir pateicis Albeers Kamii. Un Kamii teiktais man shkjiet daudzdaudzkaart traapiigaaks. Ai, protams, - tad, kad es lasiiju Kamii, es biju ljoti jauna un meiteniigi nepraatiigi vinjaa samiileejusies, jo Kamii nepaarprotami bija Fascineejoshais Viirietis, kameer Velbeks driizaak velk uz Gurdeno, par spiiti savai iespaidiigajai erudiicijai. Un taalabad saliidzinot es joprojaam esmu sievishkjiigi subjektiiva.
Vai varbuut pie vainas fakts, ka es joprojaam narcistiski miilu savu kjermeni? Un arii tas, ka jeedzienus "sekss" un "tuviiba" esmu beidzot iemaaciijusies noshkjirt pietiekami skaidri, lai vareetu netrauceeti izbaudiit gan vienu, gan otru. Tad kad nejaushi pagadaas - viens vai otrs. Un nenomoku sevi ar ilgaam peec "divi vienaa".
- Francijaa dziivo visvientuljaakie cilveeki, vinji tik ljoti miil dziivi un tik ljoti nemiil cits citu, - man reiz teica mazaa, apburoshi gudraa Liza.
"Sienaazhi sisina, peerkons iet..."
Es esmu varena un garaa stipra, es savaldiijos un nemetu ritentinjus Liivu laukuma zaalaajaa!
"Sienaazhi sisina, peerkons iet..."
Tikko paraadiisies mazliet naudas, es nopirkshu saulesbrilles ar koshi sarkaniem raamjiem, pieprasiishu atvaljinaajumu, iestaadiishu pukji, aizbraukshu no pilsetas, uzkaapshu ziedoshaa kokaa, piekuukoshu likteni, ai - daudz laba izdariishu!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
