Kurvjzieža kontemplācijas

Un shis ir briidis, kad pasaule ir grafikaa ziimeeta. Ar ogli, ar kriitu, ar adatu vaskaa kaads ieskraapejis pavasari. Nesakiet, ka mezglaini pumpuraino zaru raksti debesiis ir banaali vai ka muuzhveca un sekla ir veelme uz mirkli buut skaistai kaa meeness, starojoshai kaa riitablaazma un biistamai kaa ienaidnieka karapulks, nostaadiits kaujai.

Kaut kur miglaa engjelji viltiigi kjikjina, strazdus teelodami, bet es, bet es - rozeem kaisu pastkastiiti, veestuliiti gaidiidama.

Nu, ir tak murgains laiks tas pavasaris!

Vajdzeetu iemiileeties, vai ne?

Lietusvecis jau otro dienu aizlej manas romantiskaas ieceres. Nozheelojami.:(

Esmu iemantojusi melnus, garus ziida svaarkus, kuros izskatos peec 180 cm garas kordirigjentes. Interesanti.:/

Darbaa jau otro dienu neviens nav pamaniijis, ka man tagad ir granaatsarkani mati. Nekaa paarsteidzosha...

Pavisam savaada un svesha ir dziive, kad vairs nav triisdesmit. Es maskeejos tik labi, ka pati sevi nevaru ne ieraudziit, ne paziit.
:)