![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viss viikends aizskreejis balagaaniskaa sviniibu virpulii, atstaajot noseedumos rosola garshu, viegli iekaisushu riiklesgalu (nedaguleetaas naktis + piipeeshana ar braaljasievu uz balkona - pretiigi stulbs dzeeruma rituaals, tak neaizskarams un sveets!) un atzinju, ka piedzeerushies radinieki ir krietni mazaak patiikami, nekaa viegli iereibushi draugi.( ... tālāk ... )
1. Septembris 2003
Satiku Sm..Vinja paskatiijaas uz mani ar treneeta akushiera skatienu un tieshi pieree nojautaaja - Atsaaksi rakstiit magjistra darbu?
Bikli pietviiku un nomurmuleeju kaut ko par eeeelaikamjaukautkaashovasarakuraatbuush
Nuja! Teemas precizeetais formuleejums veel tikai briest. Kaa apaugljota zigota tas kliist pa mani un meklee, kur ieligzdoties. Veel jau visaadi var sanakt, tputputpu!
Tik kjermeniski neesmu pasauli uztveerusi kopsh taa pavasara pirms astonjiem gadiem, kad rakstiiju bakalaura darbu un biju absoluuti fiziologjiski iemiileejusies Albeeraa Kamii. Toreiz debesis paar mani bija Alzhiirijas debesis, Pariizes peleciiba un dreegnums uzdzina man melanholiju, mani celjgali ljima un zhoklji ar troksni sacirtaas, atverot "Miitu par Siizifu"...Jutos spiesta piekrist Moruaa, ka "iemiileejusies sieviete nekad nav personiiba", bet tas mani ne mirkli neaizvainoja.
Kopsh taa laika esmu allazh izvairiijusies no viirieshiem ar domiigi zilpeleeku skatienu, kuri speetu pateikt, ka "noziimiiga ir tikai piedzimshana un naave, bet starp taam abaam - skaistums un skumjas".
Bet tagad es atkal esmu suliigs un seeklaam pilns arbuuzs, ne minjas no personiibas, un nevajag arii. Paldies triisarpus saulainajaam nedeeljaam, paldies Lizai, paldies draudzeneem - filozofeem, paldies viirieshiem, ar kuriem gadiijaas pamiileeties! Es esmu kaut ko sapratusi.
Un es to uzrakstiishu!
Bikli pietviiku un nomurmuleeju kaut ko par eeeelaikamjaukautkaashovasarakuraatbuush
Nuja! Teemas precizeetais formuleejums veel tikai briest. Kaa apaugljota zigota tas kliist pa mani un meklee, kur ieligzdoties. Veel jau visaadi var sanakt, tputputpu!
Tik kjermeniski neesmu pasauli uztveerusi kopsh taa pavasara pirms astonjiem gadiem, kad rakstiiju bakalaura darbu un biju absoluuti fiziologjiski iemiileejusies Albeeraa Kamii. Toreiz debesis paar mani bija Alzhiirijas debesis, Pariizes peleciiba un dreegnums uzdzina man melanholiju, mani celjgali ljima un zhoklji ar troksni sacirtaas, atverot "Miitu par Siizifu"...Jutos spiesta piekrist Moruaa, ka "iemiileejusies sieviete nekad nav personiiba", bet tas mani ne mirkli neaizvainoja.
Kopsh taa laika esmu allazh izvairiijusies no viirieshiem ar domiigi zilpeleeku skatienu, kuri speetu pateikt, ka "noziimiiga ir tikai piedzimshana un naave, bet starp taam abaam - skaistums un skumjas".
Bet tagad es atkal esmu suliigs un seeklaam pilns arbuuzs, ne minjas no personiibas, un nevajag arii. Paldies triisarpus saulainajaam nedeeljaam, paldies Lizai, paldies draudzeneem - filozofeem, paldies viirieshiem, ar kuriem gadiijaas pamiileeties! Es esmu kaut ko sapratusi.
Un es to uzrakstiishu!