Kurvjzieža kontemplācijas

krii

3.11.18 20:25

Ik pa laikam balsis manā galvā nodzied:

"Tu jāj uz augstu kalnu,

Kur divas kuplas liepas.

Pie vienas piesien zirgu,

Bet otrā karies pats."


Pantiņš gan nāk no garamantās noglabātā rituāla, kā mūsu sencenes atšuvušas brāķētus tēvadēlus. Bet man to vienādiņ gribas izmantot kā rīcības programmu. Labi, ka man nav zirga.

• 4 raksta
• ir doma

• summoned

  5.11.18 09:16

  

  Izklausās pēc lāsta, ko uzlikt kādam, kas noriebies kā rūgta nāve... Žēl vienīgi tā zirga - kas viņu palaidīs?
  
  Tev pašai novēlēšu, lai dzīves daudzums atpiņķerējas līdz tādam līmenim, ka gluži pantiņam sekot vairs neliekas pārāk kārdinoši, bet arī no garlaicības nav jāmirst.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    5.11.18 13:31

    

    paldies.
    
    Jā, pēc dziesmas parasti līdzjūtīgie klausītāji satraucas par zirgu. Kas attiecas uz to otru personāžu - kā labi zināms, ir tādi vīrišķi (un gan jau noteikti arī sievišķi), kas smalkākus mājienus nesaprot, un varbūt pat tiešu nosūtījumu pakārties spēs savā prātā iztulkot kā "laužas"/"kautrējas"/ "netic savai laimei".

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • summoned

      5.11.18 13:41

      

      Mjā, tas gan :( Īpaši jautri, ja vēl kāds garāmgājējs "nesapratējam" piebalso, ka "mājējs" laiž garām laimi - tā tak var palikt nesaprotot! :D

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais