Nezinu vai tas ir tas pats, bet pāris reizes dzīvē, kad skaidrā prātā esmu piedzīvojis tādu intensīvu klātesamības sajūtu, ka krāsas liekas spilgtākas un skaņas dzidrākas, tas vienmēr ir bijis tieši septembrī, atvasaras laikā. Pilnīgi vai skaudība pārņem, jo pēdējos gados nav gadījies. Bet nu prieks par tevi.