Kurvjzieža kontemplācijas

Un vēl visā tajā ebreju un genocīdu, nāvju un diskrimināciju, izvēļu un nolemtību kontekstā man diezgan bieži sanāk domāt par savu vecvecmāmiņu Maružu. Viņa bija sasodīti skaista tumšmate, viena no Tām Sievietēm. Mūsu dzimta nav īpaši rūpīgi uzskaitījusi visus viņas vīrus, kur nu vēl mīļākos, bet nu jā, tas ir cita vakara stāsts.
Lūk, un vācu okupācijas laikā Maruža bija jau kundze gados, pāri sešdesmit noteikti, taču tikpat kraukļmelniem matiem un lielām tumšām acīm. Un godīgie līdzpilsoņi viņu grūda no ietvēm kliegdami: "žīdiete, kāpēc tev nav dzeltenās zvaigznes?" Un kad viņa šņāca, ka nav nekāda žīdiete, un nekad nav bijusi, tad likumpaklausīgie pilsoņi vēl niknāk ķērca, ka "tad tu, maita, esi čigāniete, un tas nav nekas labāks, drīzāk otrādi." Un kārtības sargi veda viņu uz iecirkni un stādīja protokolu, ja līdzi nebija pases.
Jo ārieša cilvēkam jāizskatās pēc ārieša, un nav tur ko.