![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
No grieķiem atkal pie jūdiem un persiešiem.
Saule jau norietējusi un sākušās Purima svinības.
Kā man pirms desmit dienām stāstīja kāds sertificēts rabīns - Purimā pieklājas dzert tā, lai nevar baltu no melna un svēto no grēcīgā atšķirt.
Un vēl viņš man stāstīja, šis jaukais un cienījamais vīrs, ka reiz, pirms daudziem, daudziem gadiem un gadu simteņiem viedais un cienījamais Rebe X-Ben-* uzaicinājis pie sevis Purimu svinēt mācīto un godājamo Rebi Y-Ben **. Lūk, un dzēruši šie abi cildenie vīri, kā pats Dievs to vēlējis, un drīzi vien vakara gaitā sasnieguši iepriekš pieminēto stāvokli. Un kā nu gadījies, kā ne, bet iededzies starp abiem jo karsts un dedzīgs strīds, gan jau par Toru un kabalu, par ko gan vēl citu. Un tā nu sanācis, ka mācītais un godājamais Rebe Y-Ben** strīda karstumā nositis viedo un cienījamo Rebi X-Ben*. Pagājusi nakts, uzlēkusi saule, mācītais un godājamais Rebe Y-Ben** izgulējis dzērumu, ieraudzījis beigto oponentu un tapis bezgaldziļas nožēlas pārņemts. Asaras plūdušas pār viņa vaigiem, tikpat karstas kā pirmītējās dusmas, nodarītais skumdinājis viņu rūgtāk par paša nāvi.
Un Dievs, raugi, apžēlojies par nelaimīgo slepkavu un atgriezis Rebi X-Ben* pie dzīvības. Bijušie strīdnieki apkampušies, izlīguši un šķīrušies atkal kā labi draugi.
Kad nākamajā gadā Purima svētkos viedais un cienījamais Rebe X-Ben* atkal aicinājis pie sevis ciemos mācīto un godājamo Rebi Y-Ben **, tas laipni, bet nelokāmi atteicies ielūgumu pieņemt. Jo neba nu katru gadu Tas Kungs brīnumus pie viņiem gribēšot darīt.
Purim sameah! Un lai brīnumi notiek arī ar mums.
Saule jau norietējusi un sākušās Purima svinības.
Kā man pirms desmit dienām stāstīja kāds sertificēts rabīns - Purimā pieklājas dzert tā, lai nevar baltu no melna un svēto no grēcīgā atšķirt.
Un vēl viņš man stāstīja, šis jaukais un cienījamais vīrs, ka reiz, pirms daudziem, daudziem gadiem un gadu simteņiem viedais un cienījamais Rebe X-Ben-* uzaicinājis pie sevis Purimu svinēt mācīto un godājamo Rebi Y-Ben **. Lūk, un dzēruši šie abi cildenie vīri, kā pats Dievs to vēlējis, un drīzi vien vakara gaitā sasnieguši iepriekš pieminēto stāvokli. Un kā nu gadījies, kā ne, bet iededzies starp abiem jo karsts un dedzīgs strīds, gan jau par Toru un kabalu, par ko gan vēl citu. Un tā nu sanācis, ka mācītais un godājamais Rebe Y-Ben** strīda karstumā nositis viedo un cienījamo Rebi X-Ben*. Pagājusi nakts, uzlēkusi saule, mācītais un godājamais Rebe Y-Ben** izgulējis dzērumu, ieraudzījis beigto oponentu un tapis bezgaldziļas nožēlas pārņemts. Asaras plūdušas pār viņa vaigiem, tikpat karstas kā pirmītējās dusmas, nodarītais skumdinājis viņu rūgtāk par paša nāvi.
Un Dievs, raugi, apžēlojies par nelaimīgo slepkavu un atgriezis Rebi X-Ben* pie dzīvības. Bijušie strīdnieki apkampušies, izlīguši un šķīrušies atkal kā labi draugi.
Kad nākamajā gadā Purima svētkos viedais un cienījamais Rebe X-Ben* atkal aicinājis pie sevis ciemos mācīto un godājamo Rebi Y-Ben **, tas laipni, bet nelokāmi atteicies ielūgumu pieņemt. Jo neba nu katru gadu Tas Kungs brīnumus pie viņiem gribēšot darīt.
Purim sameah! Un lai brīnumi notiek arī ar mums.