Kurvjzieža kontemplācijas

Tas tiešām ir fakts, ka es sevi uztveru pamatā kā cilvēku, nevis vīrieti vai saistu sevi ar savu orientāciju/valsti/u.c. Man gan pēc tā nekad nav bijusi vajadzīga, jo nav vēlmes sevi ierobežot šajās primitīvajās un reizē neskaidrajās kastītēs vai definēt pašam savu. Manu identitāti, protams, ir veidojis apkārt jūtamais/redzamais/lasītais kādam ir jābūt "īstam vīrietim", austrumeiropas reālijas u.tml., bet šī refleksija priekš pašattīstības ir tikai viena triviāla detaļa un nekad ne motivācija atklāt savu "vīrišķību", lai ko tas arī nenozīmētu.