Mhm. Grūti uzturēt līdzvērtīgu dialogu ar kādu, kurš sevi uzskata par predefinētu upuri, kuram viss pienākas jau tamdēļ vien, ka ir upuris, vai, visbiežāk, neapstrīdams upuru pārstāvis, pats nekāds upuris nebūdams, kuram parādā ir viegli definējami varmāku pārstāvji pat tad, ja jau vairākās paaudzēs nekādi varmākas nav. Tas gan nav nekas unikāls, ērta pozīcija gan ebrejiem šaipus okeāna, gan ar afrikāņu asinīm apveltītajiem taipus.