Kurvjzieža kontemplācijas

Shoriit atcereejos, ka shis ir pirmais rudens septinju gadu laikaa, kad man nav ne fikseetaa viiriesha, ne arii kaada, ar ko regulaari satiktos. Un vienlaikus - pirmais rudens, sazinnezincik ilgaa periodaa, kad mani pa iistam kaitina tikai aukstums. Taas nav premisas, no kuraam var izdariit secinaajumus.
Ak, jaa. Un vakar uzzinaaju, ka vienam sen paziistamam JV ir uzradusies draudzene, ar kuru vinjsh grasaas preceeties. Un tad vinjsh man uzdaavinaaja ieluugumu uz koncertu.
Koncerts bija skaists. Manupraat. Es gan esmu absoluuts muuzikas lajs, kas vienmeer samulst, dzirdot taadus izteikumus kaa "man liekas, otrie fagoti baigi lazhoja, vai ne?" , meegjinu izlaapiities ar "hmmm, jaa - shkjiet, treshajaa fraazee, kaut kaa taa..." un censhos pluustoshi mainiit tematu...Tachu vienkaarshi atslaabinaaties un guut baudu man parasti sanaak. Un veel - vakar sapratu, ka vairums skanjdarbu, kas paredzeeti klaviereem ar orkjestri, man asocieejas ar pavasari. Ljoti dazhaadaam noskanjaam un ainavaam, bet - nekaadaa zinjaa ne ar citiem gadalaikiem.
Un arii no taa es neko nesecinaashu. Kaut gan vareetu.