Skorpiona laiks, visu mijkrēšļu mikrēslis, visu dievu un mirstīgo mijkrēslis, kad viena vienīgā gaismiņa no pavērtiem pekles vārtiem kā atsprāgušām plīts durtiņām, maigi un apdullinoši izplūdušais, zem prāta garozas mutuļojošais Mārtiņa Hellovīna vārdā dēvētais masku gājiens ar lāpām pa miglu. Stāsts par nojautām, sapņiem, par seksu, nāvi un varu, par trim asins lāsēm un visām infernālajām bagātībām. Spoku dejas kapos, putni bēniņos, tarakāni grīdas šķirbās, transs un difūzija, difūzija un transs, pēc tam kondensēšanās mazos miglas pilieniņos kā melanholiskās asaru lāsītēs, visos norijamos ķermeņu sekrētos, visos norijamos noslēpumos un melos. Ož pēc krizantēmām, trūdiem un gaidāma sniega, ož dubļi un migla. Slīpās gaismā paiet īsās, zilganās dienas, bet naktīs tu pieguli visas maldugunis.