![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mani allaž izbrīna ļaudis, kuri kā lielu Latvijas klimata priekšrocību min četrus (iedomājieties 4!!! [četri]) gadalaikus. Jo citās zemēs, redz, tā neesot.
Nez kādēļ šie paši cilvēki aizmirst, ka lielākajā daļā apdzīvoto teritoriju, kas atrodas ārpus ekvatoriālās joslas, gadalaiku maiņa ir novērojama daudz spilgtāk nekā Latvijā. Visu četru, jā, jā, četru (4) gadalaiku iezīmes - tādas kā sniegs ziemā, lapu un ziedu plaukšana pavasarī, siltums vasarā, raža un lapkritis rudenī ir pilnīgi normālas ļoti daudzās vietās.
Taču Latvija starp 4 gadalaiku zemēm izceļas ar to, ka jebkurā gada brīdī pilnīgi normāla dabas parādība ir +6 grādi un pretīgs, mērcējošs lietus. Janvārī un jūlijā tas gadās statistiski nedaudz retāk nekā citos gada mēnešos, bet neraisa nevienam pārsteigumu. Tā nav Īpaši Auksta Vasara, vai Īpaši Silta Ziema. Nē, auksts ūdens plaušās gaisa vietā, debesis slapjas pufaikas paskatā un sūdkrāsas dubļi zem kājām mums pienākas visos četros gadalaikos. Mēs protam justies pateicīgi īsajos, retajos mirkļos, kad ainava aiz loga atbilst klišejiskam aktuālā gadalaika attēlam. Saulainas debesis vasarā. Pavasaris bez cīruļputeņa. Sarmoti vai apsniguši koki ziemā. Omulīgi čabošas lapas rudenī.
Šajos mirkļos mēs visi lecam kājās, grābjam ierīces, ar kurām var fotografēt, un pārpludinām sociālos tīklus ar vienveidīgām bildēm, kuras apliecina - jā, man arī izdevās notvert vienu no mūsu četru slaveno gadalaiku izpausmēm, ļoti priecājos, kas zina, kad nākamreiz tāda iespēja gadīsies, šogad jau diez vai vairs.
Un turpinām vērot, kā aiz loga mākoņi saveļas izmirkušā pufaikā, zeme un debesis sajaucas sūdkrāsas pļekā un atmosfēras vietā tiek atkal servēts auksts ūdens - +6 grādi, kā jau parasti.
Nez kādēļ šie paši cilvēki aizmirst, ka lielākajā daļā apdzīvoto teritoriju, kas atrodas ārpus ekvatoriālās joslas, gadalaiku maiņa ir novērojama daudz spilgtāk nekā Latvijā. Visu četru, jā, jā, četru (4) gadalaiku iezīmes - tādas kā sniegs ziemā, lapu un ziedu plaukšana pavasarī, siltums vasarā, raža un lapkritis rudenī ir pilnīgi normālas ļoti daudzās vietās.
Taču Latvija starp 4 gadalaiku zemēm izceļas ar to, ka jebkurā gada brīdī pilnīgi normāla dabas parādība ir +6 grādi un pretīgs, mērcējošs lietus. Janvārī un jūlijā tas gadās statistiski nedaudz retāk nekā citos gada mēnešos, bet neraisa nevienam pārsteigumu. Tā nav Īpaši Auksta Vasara, vai Īpaši Silta Ziema. Nē, auksts ūdens plaušās gaisa vietā, debesis slapjas pufaikas paskatā un sūdkrāsas dubļi zem kājām mums pienākas visos četros gadalaikos. Mēs protam justies pateicīgi īsajos, retajos mirkļos, kad ainava aiz loga atbilst klišejiskam aktuālā gadalaika attēlam. Saulainas debesis vasarā. Pavasaris bez cīruļputeņa. Sarmoti vai apsniguši koki ziemā. Omulīgi čabošas lapas rudenī.
Šajos mirkļos mēs visi lecam kājās, grābjam ierīces, ar kurām var fotografēt, un pārpludinām sociālos tīklus ar vienveidīgām bildēm, kuras apliecina - jā, man arī izdevās notvert vienu no mūsu četru slaveno gadalaiku izpausmēm, ļoti priecājos, kas zina, kad nākamreiz tāda iespēja gadīsies, šogad jau diez vai vairs.
Un turpinām vērot, kā aiz loga mākoņi saveļas izmirkušā pufaikā, zeme un debesis sajaucas sūdkrāsas pļekā un atmosfēras vietā tiek atkal servēts auksts ūdens - +6 grādi, kā jau parasti.