Laikapstākļi jau dažas dienas ir visnotaļ ciešami, mīļais August. Vēl tikai izmisīgi gribētos kādu siltu nakti. Tā, lai var vakarā iznākt uz lieveņa ar savu tējas krūzi vai vīna glāzi - ko nu dieves tobrīd devušas - un sēdēt, kailiem plecien, kailiem stilbiem, siltam gaisam maigi skalojoties visriņķī. Un sienāžus klausīties. Un lai perseīdas pakšķēdamas birst zālē, katra piepildīdama kādu vēlēšanos - princi par vīru, trubadūru par mīļāko, mieru visā pasaulē un divreiz lielāku algu.