Kurvjzieža kontemplācijas

Skatieties Rakstos, ak, ļaudis! Vikipēdija, kas nekad nemelo, mums vēstī, ka 1210. gadā Rīgu ielenca kuršu karaspēks, ieradies kuģos pa jūru, un turpmāk kuršu uzbrukuma atvairīšanas dienu - 13. jūliju, Sv.Margaritas dienu, - rīdzinieki svinējuši kā svētku dienu. Tātad tiem no mums, kurus priecē nosargātie Vecrīgas baznīcu torņi, ir pietiekams pamats šodien (jā, zinu, ka maz no dienas atlicis) atkorķēt šampanieti, vai - ņemot vērā dzimtenes klimata īpatnības – rīdzinieka Kunces radītā balzama blašķīti, vai vismaz kādu aizjūras ruma mučeli. Tāpat šajā dienā visiem livoniešu pēctečiem būtu jāpiemin ievērības cienīgais fakts, ka Dancigā 1397.gadā, Mārgrietas dienā ordeņa virsmestrs Konrāds Jungingens piešķir Harijas un Virijas bruņiniekiem sevišķi lielas brīvības un privilēģijas, salīdzinot ar citiem. bruņiniekiem Livonijā – tie dabū šajās zemēs mantošanas tiesības uz kustamiem un nekustamiem īpašumiem, kā muižām, sādžām un pilīm, kas tiek piešķirtas kā muižnieku dēliem, tā arī meitām līdz piektajam augumam, pretēji noteikumiem par lēņu tiesībām.
Kad par iemeslu iedzert visas šaubas zudušas, var rasties jautājums – kas gan bijusi šī krietnā sieviete, vārdā Margarita, kas devusi vārdu mūsu pilsētai un visai Livonijai tik nozīmīgai dienai? Un te nu pergamenta ruļļi mums piedāvā visdažādākās versijas.
Ir skaidrs, ka tā nevar būt svētā Margarita Marija Alakoka, jo šī cienījamā dievbijīgā jaunava dzīvojusi daudz vēlāk, ap to laiku, kad trīs vella kalpi Rīgas mūrus aizstāvēja pret zviedru, ... pēc tam pret poļu un vēl nez kādiem naidniekiem. Varbūt tā ir Skotijas svētā Margarita, vecā draiskuļa Malkolma sieva? Taču to katoļu baznīca godina 16. novembrī. Savukārt, mūķene Ungārijas svētā Margarita, pašaizliedzīgā slimnieku kopēja 13.gadsimtā, tikusi kanonizēta vien divdesmitā gadsimta vidū. No Češīras nākusī mocekle Anglijas svētā Margarita Varda arīdzan par svētu atzīta pavisam nesen, tāpat kā viņas tautiete svētā Margarita Klitrova. Man allaž līdzcietību raisījusi Sanseverīno Margarita, no vardarbības cietušo sieviešu aizbildne, taču viņa ir minēto 14.gadsimta notikumu laikabiedre un nevarētu būt godināta jau 13.gadsimtā. Cita itāliete, vientuļo māšu, neprāšu un klaidoņu aizbildne, Kortonas svētā Margarita parādījusies svētmargaritu pulciņā 18.gadsimtā. Vēl ir cisterciešu svētā Margarita, taču tā, cik noprotu, tiek godināta pavisam šaurā lokā, klosteru cellēs. Atliek vien Antiohijas svētā Margarita, jaunava, vienradžu un pūķu pavēlniece. Nedaudz mulsina, ka mūsdienās katoļu baznīca viņu godina 20. jūlijā – pie tā nu laikam tas Gregora kalendārs vainīgs/
Šā vai tā – viņas pamācošo dzīvesstāstu un citas svarīgas ziņas varam lasīt šeit: http://www.catholic.org/saints/saint.php?saint_id=4474
Tik to vīnu (balzamu, rumu) neaizmirstiet!