Svētki neizdevās, kā jau parasti pēdējā laikā. Līdz mielēm izlaizu dīvaino, pašdestruktīvo noskaņojumu, to, kurā esot, cilvēki mēdz pasūtīt uz poda veselo saprātu un sadara visu, par ko skaidri zina, ka sāpēs, kaunēsies un nožēlos. Raksta izmisīgas īsziņas bijušajiem, pārguļ ar visādiem ūpjiem, aizdzeras un novemj bāra leti, nesekmīgi un publiski veic suicīda mēģinājumus utt., utt., paši zināt, gan jau ka. Jāiet gulēt, pirms neesmu sevi pieķērusi kā Liliju Teilori "Arizonas sapnī" karājamies pie ventilatora ar zeķbiksēm ap kaklu.