Kurvjzieža kontemplācijas

Brisele ir ruusgans, barokaals brokaats, kad pagriezh pret sauli, un tumsha viina kraasas atlass tur, kur kriit eena. Bet Luksemburga ir tumshzalja ziida josta ar laasumiem.
Un ir tik gruuti iepaziit pilseetu, ja tu tajaa ierodies paarpilna visa, ko par sho pilseetu gadsimtu gaitaa teikushi citi.
Shoreiz tas nebija tik briesmiigi kaa savulaik Pariizee, kur es nevareeju vien atbriivoties no visaam taam duljkjeem, ko manii bija izgulsneejushas graamatas, dziesmas, filmas un franchu valodas druskas. Mani nevajaaja ne Puucesspiegjelja, ne Erkila Puaro gars, un es apmierinaata konstateeju, ka neko iisti nezinu par Beljgjijaa tapushu literatuuru. Vieniigi 17.gadsimta flaamu maakslinieki dabuuja savu nodevu, kad no sikspaarnju alas izliida zeltaini rudmataina meitene, kas uzdevaas par speleologji un gidi, taada gnomu nolaupiita dailjava, un es jau redzeeju vinju ar Brabantes mezjgjiineem ap kaklu un zeltainu sprogu mezglu pakausii, bet tas bija tik taads mirkshkjis.

Nav, ziniet, nav Briselee ne churaajosha puikas, ne vafelju, ne mezhgjiinju, ne Raatslaukuma, ne Eiroparlamenta! Tur ir ruusgans brokaats, daudz Bordo viina un melniigsneejas oficiantes, kuras saka: "Bonjour, mademoiselle," vai "bonjour, madame" - atkariibaa no taa, cik vinjaam pashaam ir gadu. Un veel tur ir vienradzhi. Un Lielais Izliigums.