![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vai tiešām kāds no jums pazīst cilvēku, kurš apzināti par sevi lieto konceptu "meklēt (atrast) sevi"? Šī frāze pastāv ārpus dumjiem žurnāliem?
Dabā esmu to dzirdējusi, šķiet, tikai vienreiz - Rēzeknē, kur biju iemaldījusies divdienīgā literatūrzinātnieku konferencē, mēs ar vienu no literatūrzinātniecēm rīta agrumā, varēja būt ap septiņiem, devāmies uz tuvāko spēļu zāli kā vienīgo vietu, kur tādā stundā bija pieejama kafija. Lūk, un tur nošņurkuša izskata tēvadēls ar sarkanām acīm un brendiju izelpā mums teica, ka viņš vēl meklējot sevi. Mums esot labi, jo mēs izskatoties kā sevi jau atradušas.
Dabā esmu to dzirdējusi, šķiet, tikai vienreiz - Rēzeknē, kur biju iemaldījusies divdienīgā literatūrzinātnieku konferencē, mēs ar vienu no literatūrzinātniecēm rīta agrumā, varēja būt ap septiņiem, devāmies uz tuvāko spēļu zāli kā vienīgo vietu, kur tādā stundā bija pieejama kafija. Lūk, un tur nošņurkuša izskata tēvadēls ar sarkanām acīm un brendiju izelpā mums teica, ka viņš vēl meklējot sevi. Mums esot labi, jo mēs izskatoties kā sevi jau atradušas.