Es, diemžēl, domāju, ka atceros. Tāpēc, ka tā bija vienīgā, ko es nespēju pierādīt un paturēt prātā, neredzēju nekādu loģiku un praktisku jēgu tai. Tā ir par to, manuprāt, ka paralēlas taisnes, kas krusto, jebšu šķērso kāda leņķa abus veidojosos starus, atšķeļot uz šiem stariem proporcionāli vienādus nogriežņus. Es ceru.