Lai svētīts šis maigais, sērīgais atkusnis un viņa līdznestā dubļainā šļura. Svētais Antonijs visbeidzot nocēla pēdas no kāju sildāmās krāsniņas, apāva gumijniekus un parādīja man pagalmā atslēgas. Nedaudz aprūsējušas, velēnā mazliet iegrimušas, joprojām iekšdurvis slēdzošas. Alelujā, alelujā, alelujā.
Mēneša trauksmainākā dekāde, cerams, ir beigusies.
Mēneša trauksmainākā dekāde, cerams, ir beigusies.
Saules zelta atslēdziņa?
Bij to baltā sniega māte
Savā segā paslēpusi.
Lūk! tai izkritusi viņa,
Spīd uz maza pakalniņa