![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Dārgie, ja jums ir viss kārtībā ar dzīvokļa atslēgām, jums vispār nav nekādu problēmu un es nesaprotu, kā jūs aizpildāt savu laiku.
Šodien biju izteikta damzele distresā, ar ko, protams, nelepojos. (Nē, man nav ilūziju, ka piederība sievišķajam dženderam ir tizlības licence un ka bezpalīdzība mani krāšņo. Diemžēl es zinu, ka tā nav vis.)
Iesākumā visai veiksmīgi dabūju no kaimiņiem iekšpagalma atslēgu un pievīlēju sev - tas ir būtiski, jo citādi netieku vietā, kur pazaudēju savējo saišķi. Vienlaikus darbnīcā veicu nelielu cenu aptauju par slēdzenēm un nomaiņas pakalpojumiem, jo man ir pamatotas aizdomas, ka vakardienas puisis tomēr ir visai dārgs.
Sekmju spārnota diemžēl kāpņu telpā veicu tizlu kustību un ļāvu atkal aizkrist šlepera atliekām, pašai paliekot ārpus durvīm. Mēģināju atkārtot triku ar durvju roktura izmantošanu par sviru, taču neveiksmīgu. Devos pie kaimiņiem lūgt instrumentus. Izrādījās, ka dzīvoju hipsteru mājā, jo no trim apzvanītiem dzīvokļiem izdevās ievākt deserta karoti (1gb) un naguvīlīti (1gb). Viens puisis apsolīja sameklēt skrūvgriezi un pazuda uz stundu.
Čakli strādādama ar karotes kātu un vīlīti, nedaudz pat iesvīdu un atskrūvēju vienu no roktura skrūvītēm - pilnīgi bezjēdzīga darbība, taču man tobrīd ļoti gribējās izdarīt kaut ko ar rezultātu. Ričmonds aiz durvīm histēriski kvieca, ka man jānāk pie viņa, vai jālaiž viņš pie manis, jo citādi viņam lūst sirds. Sagaidīju papildspēkus. Par laimi. Jebšu biju jau galīgi damzele un galīgi distresā. Deleģēju Glābējam durvju bakstīšanu. Parādījās kaimiņpuisis ar skrūvgriezi. Vienā brīdī durvis padevās. Šķiet, ka tobrīd man viegli aizbrauca jumts. Mājas. Siltums. Ūdens. Barība. Guļvieta. Skrūvgrieži, naži un daudz citu lielisku priekšmetu.
Eiforija nebija ilga, pateicos Glābējam un devos saņemt metāla detektoru. Mājās, protams, to nekavējoties izsaiņoju, izmetos iekšpagalmā par spīti tumsai, konstatēju, ka visvairāk šis pīkst uz skrūvgriezi manā kabatā (es tagad vienmēr kabatā nēsāšu skrūvgriezi, tur nu neko nevar darīt) un nolēmu mēģinājumus atkārtot rīt pie gaismas.
Kaut kā iedzert gribas, nez kāpēc...
Šodien biju izteikta damzele distresā, ar ko, protams, nelepojos. (Nē, man nav ilūziju, ka piederība sievišķajam dženderam ir tizlības licence un ka bezpalīdzība mani krāšņo. Diemžēl es zinu, ka tā nav vis.)
Iesākumā visai veiksmīgi dabūju no kaimiņiem iekšpagalma atslēgu un pievīlēju sev - tas ir būtiski, jo citādi netieku vietā, kur pazaudēju savējo saišķi. Vienlaikus darbnīcā veicu nelielu cenu aptauju par slēdzenēm un nomaiņas pakalpojumiem, jo man ir pamatotas aizdomas, ka vakardienas puisis tomēr ir visai dārgs.
Sekmju spārnota diemžēl kāpņu telpā veicu tizlu kustību un ļāvu atkal aizkrist šlepera atliekām, pašai paliekot ārpus durvīm. Mēģināju atkārtot triku ar durvju roktura izmantošanu par sviru, taču neveiksmīgu. Devos pie kaimiņiem lūgt instrumentus. Izrādījās, ka dzīvoju hipsteru mājā, jo no trim apzvanītiem dzīvokļiem izdevās ievākt deserta karoti (1gb) un naguvīlīti (1gb). Viens puisis apsolīja sameklēt skrūvgriezi un pazuda uz stundu.
Čakli strādādama ar karotes kātu un vīlīti, nedaudz pat iesvīdu un atskrūvēju vienu no roktura skrūvītēm - pilnīgi bezjēdzīga darbība, taču man tobrīd ļoti gribējās izdarīt kaut ko ar rezultātu. Ričmonds aiz durvīm histēriski kvieca, ka man jānāk pie viņa, vai jālaiž viņš pie manis, jo citādi viņam lūst sirds. Sagaidīju papildspēkus. Par laimi. Jebšu biju jau galīgi damzele un galīgi distresā. Deleģēju Glābējam durvju bakstīšanu. Parādījās kaimiņpuisis ar skrūvgriezi. Vienā brīdī durvis padevās. Šķiet, ka tobrīd man viegli aizbrauca jumts. Mājas. Siltums. Ūdens. Barība. Guļvieta. Skrūvgrieži, naži un daudz citu lielisku priekšmetu.
Eiforija nebija ilga, pateicos Glābējam un devos saņemt metāla detektoru. Mājās, protams, to nekavējoties izsaiņoju, izmetos iekšpagalmā par spīti tumsai, konstatēju, ka visvairāk šis pīkst uz skrūvgriezi manā kabatā (es tagad vienmēr kabatā nēsāšu skrūvgriezi, tur nu neko nevar darīt) un nolēmu mēģinājumus atkārtot rīt pie gaismas.
Kaut kā iedzert gribas, nez kāpēc...
-
vizualizēju un smejos - (zinu, tu piktosies, bet es nudien saprotu kā jūties un ko pārdzīvojusi esi :) - esmu šito visu pašsavām rokām vismaz tikpat ekstrēmi izpildījusi - pa logu ārā kāpu no dzīvokļa, jo durvis vairs nebija atveramas, tad aplauzos, ka nevar braukt uz Baumarktu, jo tak neatstās privātmāju ar pirmā stāva logu līz galam vcaļā - mūķējos, ņēmos, meklēju alternatīvas, improvizēju utt. - aij... un tas tikai ar ārdurvīm :D (un tādu stāstu man riekšavām - elektrība, kanalizācija, auto utt. :D toties tagad ir Tādas zināšanas - uhtī!) :D
Metāla detektors man nebija gan :)
Izbaudi vakaru mīļā, samalkojies vīnu, sasildies riktīgi un lai rīt nudien izdodas atrast Beidzot!
p.s. man somā ikdienā vienmēr līdz, bez visa pārējā defaultā, ir skrūvgriezis (uzgalis maināms), atvāžamais nazis, korķuviļķis, ožamais spirts, benzīns zippo šķiltavām, valocordins, izolene, plastmasas savilcēju pāris, lieks villas zeķu pāris un citas noderīgas lietas :D
Nezinu, vai iegūšu jaunas zināšanas, bet kaut kādu lielāku piesardzību, cerams, gan.
Piesardzība arī protams...
-
baudi vakaru, malko drinkus, sabužini nabaga suņpuiku ;)
rīts gudraks par vakaru, kā saka :)