Kurvjzieža kontemplācijas

Mani pa laikam vajaa sapnji, kuros man jaadodas celjaa. Uz kaadu taalu sazin-nezin zemi veikt kaadas sazin-nezin misijas. Un trakaakais ir tas, ka man pirms ieseeshanaas autobusaa, lidmashiinaa vai vilcienaa ir jaasatiek cilveeks (vai pat vairaaki - dazhaadaas vietaas), pie kaa atrodas mana pase, bagaazha un nauda. Jaa, un tad es kliistu un mekleeju shos cilveekus, un vinji nav atnaakushi vai gaida mani kur citur, un es nokaveeju to sasodiito autobusu, un dodos celjaa ar kaadu citu - un visbiezhaak bez pases, bagaazhas un naudas, un bazhiigi domaaju, kaa es laviishos paari robezhai. Un tad es skumiigi atskaarstu, ka vieniigais, ko man pa iistam zheel no atstaataa, ir pase, jo paareejaa truukumu es gan jau kaut kaa piecietiishu.
Un es mostos ar domu, ka droshiiba - taa ir pase sominjaa.