Kurvjzieža kontemplācijas

Ļoti ilgu laiku man tie bērni bij "pie kājas" un visas radu gaudas par bioloģiskā pulksteņa neatlaidīgo bimbināšanu - smieklīgas. Šovasar piefiksēju, ka mani gaužām aizkustina saviļņojoši ar bēbjiem saistīti notikumi un sveši mazuļi. Bet tagad rudenī - nē, es negribu bērnus, īstenībā rodas doma, ka es bez šiem varētu iztikt līdz pat mūža galam, toties es gribu piedzīvojumus :) Un visu to, kas manī varētu atklāt kaut ko jaunu uzkurinot, nevis padarot rāmu, kā automātiski būtu ar bērnu - es tāpat visu dzīvi esmu bijusi pārāk apvaldīta.
Manam bērnam nav vajadzīga par mammu aprobežota mietpilsoniska vista. Tīģeri dzimst tīģerienēm, nevis govīm. Plus vēl tas, ka vienmēr esmu uzskatījusi, ka bērns - tas ir likumsakarīgi komplektā ar karsti mīļotu vīrieti. Pagaidām manā dzīvē nav bjis neviena tāda, no kura es gribētu bērnu, bet mazuli vienkārši "noorganizēt" vai paņemt spermas bankā es netaisos - tas būtu tikpat svešs kā brāļa vai draudzenes sīkie, nafig.

Tas manējais vienīgais pieteiksies tad, kad viņam būs īstais brīdis, un to viņš zinās pats.