![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es nevarēju tagad atrast to rakstu, bet lasīju, ka lielā mērā mūsu dzeršanas paradumus nosaka vecais labais marketings- alus pēdējo cikturto gadu laikā ir bijis agresīvi marketēts tieši uz vīriešu auditoriju. Īsti vīri, īsts alus utt. Līdzīgs stāsts, kā lego genderifikācija. Vajadzēja noteikt mērķauditoriju un noteica. Jāatminas arī fakts, ka sievietēm līdz ļoti nesenam laikam nepienācās plītēt kā vīriem- nu tur maziņi liķierīši, vīniņi pie kafejas un kūciņas, bet ne jau skandināt kausus.
Lai kā mums labpatiktu domāt, ka populārā kultūra un reklāma vien atražo sabiedrībā valdošās lomas, tā nav. Tā tās rada, radot jaunus produktus un meklējot kam tos notirgot. Labs piemērs ir pārpalikumu dziriņas- ala Rīgas dīvas un alus kokteiļi- nevienam no laba prāta tās suslas dzert neienāktu prātā, bet marketings rāda meitenes ballītē un pie 100 reizes meitenes ņem un notic.
Lai kā mums labpatiktu domāt, ka populārā kultūra un reklāma vien atražo sabiedrībā valdošās lomas, tā nav. Tā tās rada, radot jaunus produktus un meklējot kam tos notirgot. Labs piemērs ir pārpalikumu dziriņas- ala Rīgas dīvas un alus kokteiļi- nevienam no laba prāta tās suslas dzert neienāktu prātā, bet marketings rāda meitenes ballītē un pie 100 reizes meitenes ņem un notic.