Kurvjzieža kontemplācijas

Līdz šim biju piefiksējusi, ka uz ielas savā apkaimē mēdzu sveicināties ar:
- savu frizieri;
- pārtikas veikala pārdevējām;
- daļu veterinārās klīnikas personāla;
- grieķu kafejnīcas Grieķi un viņa viesmīli;
- lielāko daļu savas mājas iedzīvotāju, resp.:
- divām studējošu hipteru-velosipēdistu komūnām;
- žūpīgu proletāriešu daudzbērnu ģimeni, kuras pilngadīgajiem pārstāvjiem regulāri jāizlīdz ar 2EUR, jo trubas deg;
- dažām klīrīgām mājsaimniecēm;
- vienu labsirdīgu un diviem nīgriem pendžu pārīšiem;
- kašķīgo kundzīti, kuru visi tur aizdomās, ka tieši viņa sauc policiju, kad kāds nolicis mašīnu pie mājas ieejas;
- vairākiem darba un uzdzīves nogurdinātiem pusmūža vīriem;
- tantīti, kura baro kaķus;
- ģimenīti, kurai pieder četri punduršpici, rotveilera jauktenis un Bengālijas kaķis;
- pārvaldnieci, grāmatvedi un sētnieci, kā arī pārvaldnieces vīru;
- sarkanmataino Margaritu, kura nekad nav skaidrā un vienmēr smaida;
- dažiem tuvīno suņu saimniekiem, piem.,
- blondo dāni, kuram pieder haskijs (ar kuru (protams, haskiju, ne dāni)Ričmondam ir līksmi sāncensīgas dauzonīgu puišeļu attiecības ar homoerotisma elementiem);
- skaisto rozāmatu meiteni, kurai pieder melns suns, kura šķirni neprotu noteikt;
- toiterjera Rembo saimnieku u.c.
Šodien pamanīju, ka mani sveicina arī veči no veikala "Autodaļas" un "Eirovīna" krāvējs.
Dienā, kad mani noslepkavos vai nolaupīs, policisti saņems ļoti precīzas atskaites, uz kura ielas stūra cikos esmu redzēta, ar ko kopā un kādā noskaņojumā. Viņiem būs viegli strādāt.