Kurvjzieža kontemplācijas

Kā nu tur bija vecajā anekdotē par "freidisko pārteikšanos" ?
"...Gribēju teikt sievai: "Dārgā, padod, lūdzu, sāli," bet pārteicos: "Kaut tu nosprāgtu, nolādētā kuce, kas sajāj manu dzīvi.""

Un tā nu mēs arī klusāk vai skaļāk gribam teikt: "Lūdzu, uzklausi manu viedokli, pat ja tas nav visai labi formulēts un pamatots," bet pirksti paši uz klavieres sit: "tumsoņas, raganu mednieki, fašisti, plintnieces, bezsmadzeņu šarikovi, bāziet paši-zināt-kur savu nolādēto paštaisno vienīgo patiesību".

Beigās - vesels klājiens raudošu upuru un neviena vainīgā.
Karš beidzies, bet nav, kas apraktu līķus.