Ričmonds zina, ka, ja es esmu ļoti bēdīga, viņš var klusiņām ierāpties gultā man blakus un piespiesties klāt. Es izlikšos, ka neesmu viņu pamanījusi, tikai mazliet pabužināšu viņa ausis; viņš izliksies, ka notic. Pēc maza brītiņa viņš nolaizīs man degunu un zaglīgi aizlavīsies uz savu vietiņu - it kā nekāda pārkāpuma nemaz nebūtu bijis.