es nogaidītu. lai gan brīnumi notiek: ir tādi cilvēki-zaļās rociņas kā mans brālēns, kuram es dikti ilgi stāstīju, ka, lai nu kas, bet mājas svētība no spraudeņiem neaug, tur jāpieķeras un jāsadala, tad šis vienalga iecirtās un paslepen nolauza manējai lapu, iesprauda pa taisno zemē un - vuaļa! - šim izauga leknāka par manējām