![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
jā,piekrītu! es arī atceros, ka es 5+gados gāju un izdarīju visus pārtikas pirkumus, daudz laika uz šūpolēm un pārdomām par to, kā nez dzīvē ir.. Arī agrākā vecumā mamma pa vakariem gāja skriet un atstāja mani jau pusmigušu ar austiņām uz ausīm, klausījos ierakstītas pasakas.. viss likās normāli! Manējie sīči gan nav šitā atstājami, pat ja arī nevienu neraustītu, ka bērni vieni mājās..