Kurvjzieža kontemplācijas

Cilpodama uz darbu, shoriit pamodos neatgriezeniski. Tieshaam ljoti auksti.
Kaa jau parasti progesterona faazee - atmostas maatishkjums un rodas veelme sasildiit kaadu putnu vai kakjeenu. Zheel man visus salstoshos.
Nekad negribeetu nomirt nosalstot. Nestaastiet man par leeno laishanos miegaa - nezheeliigie drebulji, krampji un spazmojoshie asinsvadi pirms tam ir paaraak biedeejoshi.

Vajadzeetu iepirkt kaadu siltaaku apgjeerba kaartu. Tachu siltu dreebju un apavu iepirkshana man izraisa gauzhi nesievishkjiigu paniku. RIEBJAS! Riebjas uzlaikot visu to, kas mani padara tusniigi satuntuleetu un neveiklu. Ar cik lielu sajuusmu vasaraa skraidu pa veikaliem un vienu peec otras velku muguraa gliitas, miniatuuras skrandinjas, kuras veido galvenokaart ideja, nevis mateerija un kuru funkcija ir tikai mazliet piesegt kruutis un kokjeti nopliivot ap gurniem, tik liels izmisums mani paarnjem, skatoties uz milziigajiem dzhemperiem, jakaam, meeteljiem, zekjeem un visu paareejo brunjojumu, kam jaanodroshina mana izdziivoshana liidz pavasarim! Brrrrrrrr!!!!!!

Ak jaa - sadegshana mani biedee daudz mazaak par nosalshanu. Aciimredzot ieprieksheejaas inkarnaacijaas esmu pie taas pieradinaata!