Kurvjzieža kontemplācijas

Shodien pa mazo Pils ielu man garaam liigani aizshalca skaista muukjene bruunaa habitaa. Patieshaam skaista.

Laiku pa laikam ljoti sagribas uz klosteri. Arii shobriid.
Nee, es neesmu religjioza. Ne grama.
Es neesmu viilusies ne ljaudiis, ne pasaulee - nav jau laikam taa pa iistam bijis iluuziju, ko zaudeet.
Es neesmu paarstaajusi miileet viinu, viirieshus un dziesmas.
Un mani tachu neviens netur aizdomaas par taadu bezgaumiibu kaa grimshana apcerees par dziives jeegu.:)
Un nav tas arii pokemoniskais gribu-prom-no-jums-visiem, veeeee!
Man tikai liekas, ka klosteris vareetu pildiit liidziigu funkciju, kaadu reizeem veic celjojumi - nevis businesstripi, ekskursijas vai starptautiskas konferences, - bet gan tie IISTIE celjojumi. Kam ir meerkjis - ierasties, pieskarties, atgriezties. Un kuru laikaa kaut kas ar tevi nezkaapeec notiek. Un lietas tu ieraugi skaidraak. Un ne tikai taapeec, ka esi sapratusi - komforts&bauda iisteniibaa ir samekleet horizontaalu virsmu, uz kuras var aizmigt, pietiekamu daudzumu uudens, lai noskalotu sviedrus un putekljus, kaa arii pietiekami tiiru uudeni, lai padzertos. Nee, protams, fiziskam paargurumam, asinjaini noberztaam kaajaam, kaa arii iesnaam, caurejaam un meeneshreizeem, kas atgaadina cilveeka kjermenja nozheelojamos iespeeju resursus, kaapjot kalnos, ir sava noziime...

Tas nav askeezes vilinaajums. Bet ir sagribeejies atkal paskatiities apkaart skaidraaku skatienu.

Hmmm...