![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Topošajai mormoņu baznīcai Lāčplēša un Birznieka-Upīša ielas stūrī jau uzslietas spāres. Ik reizi garām iedama (un iet sanāk gandrīz katru dienu), ļaujos prātuļojumiem par absolūti lielisko reliģiskā piedāvājuma klāstu mīļotajā Avotu apkaimē. Vispirms vērsīšu jūsu uzmanību uz faktu, ka Avotu/Ģertrūdes krustojums ir, iespējams, vienīgais Rīgā, ārpus Vecrīgas, no kura vienlaikus divos virzienos saskatāmas divas baznīcas - šajā gadījumā Sv.Pāvila un Vecā Sv.Ģertrūdes. Protams, Vecā Ģertrūde atrodas kaimiņu novadā - Centrā, taču skaidros svētdienas rītos tās zvani dzirdami arī ielas mūsu galā. Tādējādi luterāņu garīgās tieksmes varam uzskatīt par vairāk nekā apmierinātām.
Eksotiskākas kristietības baudītāji var doties uz Vasarsvētku draudzi, kas apmetusies akurāt pašā Ģertrūdes ielā, ja nemaldos, bijušā kinoteātra "21.jūlijs" ēkā (varbūt kino bija blakusnamā? Diez vai. Nudien neatceros.), savukārt baptistiem jāiet trīs kvartālus tālāk un jāgriežas ap stūri, kur Matīsa ielā, pretim Ziedoņdārzam, atrodas Sv.Mateja draudzes dievnams. Tie Avotu baptisti, kas kādu iemeslu dēļ sastrīdējušies ar šīs draudzes ganiem, var šķērsot dzelzceļu un jo drīzi atrast citu baptistu dievnamu Lāčplēša ielā. Pa ceļam uz turieni viņi neizbēgami sastaps senāko konfesiju pārstāvjus - Sv.Franciska draudzes katoļus, Sv.Jāna Kristītāja un Sv. Trīsvienības pareizticīgos, kā arī armēņu monofizītus, skaudīgi konstatējot, ka Maskačkas tautas opija sortiments tomēr ir plašāks.
Lai vai kā - nākas secināt, ka vadu savu dzīvi pilnīga multikulturālisma un reliģiskā plurālisma ieskauta (turklāt es pat nepieminēju Barona ielas krišnaītus, kas ir trīsarpus kvartālu gājienā no manis, kā arī Birznieka-Upīša ielas musulmaņu saietu konspiratīvo dzīvokli, ko daži no viņiem dēvē par mošeju). Iespēja, ka drīzumā te varētu pacelties arī kāda maza pagodiņa vai Lakšmi templis, man šķiet visai pievilcīga. Varbūt beidzot kāds no visiem dieviem iekārdinās arī mani?
Eksotiskākas kristietības baudītāji var doties uz Vasarsvētku draudzi, kas apmetusies akurāt pašā Ģertrūdes ielā, ja nemaldos, bijušā kinoteātra "21.jūlijs" ēkā (varbūt kino bija blakusnamā? Diez vai. Nudien neatceros.), savukārt baptistiem jāiet trīs kvartālus tālāk un jāgriežas ap stūri, kur Matīsa ielā, pretim Ziedoņdārzam, atrodas Sv.Mateja draudzes dievnams. Tie Avotu baptisti, kas kādu iemeslu dēļ sastrīdējušies ar šīs draudzes ganiem, var šķērsot dzelzceļu un jo drīzi atrast citu baptistu dievnamu Lāčplēša ielā. Pa ceļam uz turieni viņi neizbēgami sastaps senāko konfesiju pārstāvjus - Sv.Franciska draudzes katoļus, Sv.Jāna Kristītāja un Sv. Trīsvienības pareizticīgos, kā arī armēņu monofizītus, skaudīgi konstatējot, ka Maskačkas tautas opija sortiments tomēr ir plašāks.
Lai vai kā - nākas secināt, ka vadu savu dzīvi pilnīga multikulturālisma un reliģiskā plurālisma ieskauta (turklāt es pat nepieminēju Barona ielas krišnaītus, kas ir trīsarpus kvartālu gājienā no manis, kā arī Birznieka-Upīša ielas musulmaņu saietu konspiratīvo dzīvokli, ko daži no viņiem dēvē par mošeju). Iespēja, ka drīzumā te varētu pacelties arī kāda maza pagodiņa vai Lakšmi templis, man šķiet visai pievilcīga. Varbūt beidzot kāds no visiem dieviem iekārdinās arī mani?