Kurvjzieža kontemplācijas

tāpēc jau tie kramplauži ir nīgri, ka šitā ir viņu ikdiena. Reāli, visi stāsti, ko esmu dzirdējusi par servisa saukšanu sākas ar izmisīgu zvanu un beidzas ar īsu atrunu, ka nē, tomēr, paldies, nevajadzēs.

Mūsu galā šis jautājums savulaik tika atrisināts vnk no ielas paaicinot sportiska izskata garāmgājēju un palūdzot izlauzt/izsist durvis, kas arī ļoti veiksmīgi tika izdarīts. Tiesa, tie bija laiki, kad durivs nebija metāla un slēdzenes nebija astoņupunktu multi kas tur :D