Kurvjzieža kontemplācijas

Rudens ir causrpīdīga lūka uz kādu citu pasauli un citu iespējamo dzīvi - to, kuru tu būtu varējis izvēlēties.
Mani rudeņos vienmēr pārņem sajūta, ka viss var notikt. Un absolūts miers, jo es zinu, ka nekas nenotiks. Būs tikai darbs, sagurums, silta tējas krūze vakarā.
Nekādu piedzīvojumu, nekādas iemīlēšanās.
Tas viss tepat ir - lūkas otrā pusē. Turpat, kur veļu valstība, turpat, kur laiks pirms tavas piedzimšanas, turpat, kur tie tūkstoši iespējamo dzīvju, kuras tu neizvēlējies nodzīvot.
Dod, dieviņ, lai nepiemetas iesnas. Un, lai ziema atnāk maiga, ne barga.
Brīvdienās lasīšu vecas, viedas grāmatas un slaucīšu mājās putekļus. Un lai neviens man nestāsta, ka saprātīgas radības rudenī var gribēt riestot.