![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es pieņēmu, ka mēs runājam, par situāciju, kāda tā ir - t.i. attiecības ir, līdzcilvēks ir tāds, kāds ir, sākotnējās attiecības sākotnēji ir slēptas, tagad nejauši draud bērns un opcija 'turpināt slēpt otru ģimeni' nav reālistiska, jāpasaka bija tikai kā menedžētu šo atklāšanos?
Ģimenes 'kopā, bet atsevišķi un līdzvērtīgi' nav slikts modelis pats par sevi, bet tam nepieciešami cita tipa cilvēki un rūpīgs darbs visu iesaistīto vājāko pušu pašvērtības nodrošināšanai pirms problēmām, nevis turēt tur kādu tieši tik iebaidītu un nevērtīgu, lai justos pārāk bezizejā aizbēgšanai.
Tas, par ko runāju, nav grēku nožēlošana un dāvaniņas post faktum, tā ir līdzcilvēka pacelšana līdz jēdzīgākam līmenim pirms, lai tas neizbēgamais sitiens nav tik dramatisks, lai ir iekšējie (un, iespējams, ārējie) resursi, ar ko tikt galā un sapratne, ka viss ir risināms. Pusgads ir diezgan ilgs laiks un vismaz tik daudz brīdinājuma pirms bērna nākšanas pasaulē parasti tomēr ir.
Ģimenes 'kopā, bet atsevišķi un līdzvērtīgi' nav slikts modelis pats par sevi, bet tam nepieciešami cita tipa cilvēki un rūpīgs darbs visu iesaistīto vājāko pušu pašvērtības nodrošināšanai pirms problēmām, nevis turēt tur kādu tieši tik iebaidītu un nevērtīgu, lai justos pārāk bezizejā aizbēgšanai.
Tas, par ko runāju, nav grēku nožēlošana un dāvaniņas post faktum, tā ir līdzcilvēka pacelšana līdz jēdzīgākam līmenim pirms, lai tas neizbēgamais sitiens nav tik dramatisks, lai ir iekšējie (un, iespējams, ārējie) resursi, ar ko tikt galā un sapratne, ka viss ir risināms. Pusgads ir diezgan ilgs laiks un vismaz tik daudz brīdinājuma pirms bērna nākšanas pasaulē parasti tomēr ir.