bet, ja nopietni, es nespēju iedomāties nekādu konfliktu starp ticību un vēlmēm savā gadījumā (esmu pragmātiska kā zābaks), turklāt līdz tam nenonāktu, jo es informētu visus iesaistītos, ka man ir radušās vēlmes stāties paralēlās attiecībās (ja tās būtu pietiekami nopietnas), un pārrunātu rīcības variantus. taču pirms tam iilgi padomātu, kāpēc man tādas vēlmes vispār ir radušās un vai ar tām nevar tikt galā savādāk (cilvēki=problēmas).