Meteņi
Lūk, arī viena laba ziņa. Patiesi, patiesi, vēl pagājušonedēļ apcerēju, ka es varētu ņemt un Saeimas vēlēšanāš nobalsot par partiju, kura apsolītu atdzīvināt Meteņa (Vastlāvja) svinēšanas tradīciju Latvijā - vēlams, iešķiebjot vienu oficiālo brīvdienu, tā lai sanāk pagarinātā nedēļas nogale. Jebšu citādi pārciest februuārus ir gandrīz neiespējami. Gadumija jau aizmirsusies, Lieldienas aiz trejdeviņiem kalniem... Ir nepieciešami vieni nāciju vienojoši svētki šajā gada briesmīgākajā laikā, kad mūžīgi ilgstošā ziema draud izspiest no radībām pēdējās dzīvības paliekas. Ir vajadzīgas tematiskās gaismu instalācijas, ugunskuri, korporatīvie pasākumi darbavietās, specifiski svētku ēdieni, ko kolēģi atnes citu nogaršošanai un mainās receptēm, ciemošanās pie vecākiem un iziešana ielās ar draugiem.
Mēs daudzas desmitgades esam mēģinājuši iztikt bez Meteņa, mūsu veselībai un dzīvildzei tas nekādi nevar būt nācis par labu.
Mēs daudzas desmitgades esam mēģinājuši iztikt bez Meteņa, mūsu veselībai un dzīvildzei tas nekādi nevar būt nācis par labu.
tagad gan gavēnis, ķimeņu tēja bez cukura dāmu kompānijā un nekādas miesīgas kārības.