Es arī nesaprotu, kādēļ ir tik svarīgi pierādīt, ka homofobijas nav, un kam ir svarīgi to pierādīt - krii, cibai, pasaulei? Vai iemesls ir pārāk aktīva identificēšanās ar kopu "Latvijas sabiedrība", tādēļ tas tiek uztverts tik personiski? Vai varbūt tas rada neertības sajūtu, jo jāsāk domāt un pārskatīt arī paša(s) iespējamās homofobiskās izpausmes (kas varbūt nav kaku maisiņu mētāšanas līmenī, bet tā ikdienišķāk - izteicienos, aizspriedumos utml.)?