![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Lai visi svētie stāv man klāt! Vakar pusmiegā pamanīju e-pastā kādas (acīmredzot ļoti vieglprātīgas) draudzenes it-kā-vēstuli, kuru apskatīt varēja tikai, ar FB profilu ielogojoties kaut kādā miskastē ar nosaukumu Two. Vēstuli tur tā arī nesameklēju, miegs nāca vēl stiprāk, aizgāju gulēt. Šodien atklāju, ka mans e-pasts ir piebiris ar kaut kādu nesimpātisku tēvaiņu bildēm no tās miskastes - viņi gribot ar mani draudzēties.
Izrādās, es pilnīgi nejauši esmu izgājusi (pareizāk, izgrūsta) uz virtuālā paneļa.
Gandrīz pusstunda man bija vajadzīga, lai no tā akača izrāptos un dzēstu kontu. Pēc katra klikšķa (kopsummā ap 15) tiek prasīts, vai tiešām neapdomāsies un kāpēc grib tik lielisku vietu pamest. Ik pa brīdim jāieraksta parole.
Dzeru nomierinošo tēju un jūtos kā noberzusi suņasūdu no kurpes - ik pa brīdim gribas vēl pārliecināties, vai kaut kaas vēl nav palicis un nesmird.
Izrādās, es pilnīgi nejauši esmu izgājusi (pareizāk, izgrūsta) uz virtuālā paneļa.
Gandrīz pusstunda man bija vajadzīga, lai no tā akača izrāptos un dzēstu kontu. Pēc katra klikšķa (kopsummā ap 15) tiek prasīts, vai tiešām neapdomāsies un kāpēc grib tik lielisku vietu pamest. Ik pa brīdim jāieraksta parole.
Dzeru nomierinošo tēju un jūtos kā noberzusi suņasūdu no kurpes - ik pa brīdim gribas vēl pārliecināties, vai kaut kaas vēl nav palicis un nesmird.