Kurvjzieža kontemplācijas

Es jau kādreiz to Ciba rakstīju: man tuvs ir Kordēlijas "Es mīlu tevi tā, kā pienākums to liek!" Tb es parūpēšos par viņiem, kad to vajadzēs. Bez kurnēšanas. Iespējams, ne pati, bet to darīs apmaksāts darbinieks. Es viņus nesūtīšu dirst, šiem dzirdot, kamēr pietiks pacietības un iecietības. Bet ja viņa - nedod Dies! - vel vienu reizi iemēkšķēsies par to tēmu, ko šodien!...
Man šodien tā teikt atausa doma - vecāki ir tikai nejauši kupejas biedri dzīves vilcienā, nu nevaram mēs gluži aiziet no viņiem. Bet ja viņi sāk pūst virsū sīpolainu dvaku vai rakāties pa mūsu čemodānu, viņiem IR jāpasaka, ka mums tas nepatīk, nevis mīļa miera vai iedomātas pietātes dēļ jāklusē. Un tomēr - viņi ir TIKAI kupejas biedri, tādi paši cilvēki kā mēs. Un mūsu bērni tāpat.

Nē, nu cilvēki mums vispār ir jāmīl, jā ;)