Tik ilgi neesmu rakstījusi neko par vīriešiem, ka varētu iedomāties, ka viņi mani vairs neinteresē. Nav tiesa! Pētījumi turpinās. Izpētes objektu tiesības pilnībā ievērotas, un, ja kāds no viņiem redzēts vēlā vakarā bārā, notraušam skopu asariņu, vienā malkā izdzeram 200gramīgu šņabja glāzi un sakām bārmenim: "Eh, vecīt, kādas visas viņas ir maitas!" - tad tā NAV mana vaina. Visticamāk.
Un tātad - vēl viena brīnišķa kategorija - Mazie Snobiskie Pāži. Lielā mērā viņus var uzskatīt par a.god.![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
a aprakstīto digimonu vīrišķo ekvivalentu. Tātad - gana interesanti un apdāvināti, sasodīti godkārīgi puisēni ap 20. Iemīlējušos vienaudžu pavešana un pamešana viņiem kļuvusi jau par rutīnu un nepietiekami stimulē arvien pieaugošās ambīcijas. Tālabad MSP ar romantisku degsmi acīs tiecas īstenot visnotaļ praktisku mērķi - apvienot lietderīgo un patīkamo, ieviešot par sevi gadiņus desmit vecāku sieviešu dzimuma mentoru. Stāsts, protams, sens kā pasaule un iedvesmojis ne tikai Balzaku un Stendālu.
Mūsdienu MSP Daiļās Dāmas lomai mēdz izvēlēties galvenokārt savas skolotājas, pasniedzējas vai vecāko māsu draudzenes. Izvēlētā persona tiek aicināta uzņemties pielūgsmes objekta, "arbitrum elegantorum", uzticības personas un plaša profila padomdevēja funkcijas. Atalgojumā saņem - ak, pietiekami daudz! Pirmām kārtām jau iespēju uz mirkli atgriezties savos tīņa gados, taču bez toreizējiem kompleksiem, pumpām un bērnišķīgā lempīguma. Aizrautīgi smieties, visu nakti dejot, mētāties spilveniem, rāpties uz šķūnīša jumta, pīpēt zālīti un laistīties ar alu. No otras puses - neviena cita vīrišķu pasuga tik ļoti nestimulē iespēju izpausties kā mazliet noslēpumainai Femme fatale - sievietei ar Pagātni, Pieredzi un Gaumi, asprātībām un citātiem pilnu galvu, izsmalcināta vīna glāzi perfkti manikirētā rokā.
Ja trīsdesmitgadnieces orbītā parādās jūsmīgs MSP, iesaku bez īpašas klīrības un mulsuma viņu tur atstāt un izbaudīt radušos situāciju. Tā pilnīgi noteikti atnesīs daudz vairāk prieka nekā iespēja šad un tad pavirši nokniebties ar kādu darbā pagurušu, sievas un mīļāko notrenkātu pusmūža krīzes upuri. (Ek, nenocietos piemest žagariņu!:P)
Protams, MSP mēdz būt savi trūkumi. Vairumā gadījumu arī viņi ir diezgan narcistiskas radības. Kļūstot par šāda puisēna Uzticamo Sirdsdraudzeni, iespējams, nāksies uzklausīt viņa grēksūdzes, naivus prātuļojumus par sieviešu dabu un varbūt pat sniegt māsīgu padomu kā savaldzināt kārtējo mazo zosi. Dažubrīd tas var likties nogurdinoši. Būtnēm ar nepietiekami aktivizējušos mātes instinktu - pat kaitinoši.
Tomēr visu atsver viena būtiska un aizlaicīgi sena likumsakarība - pāži ir tikai Dāmām, un tiem līdzi nāk diadēma un tērps ar garu šlepi. Vai Dāmai veltītās jūtas paliks platoniskas vai ievirzīsies citā - maza, reibinoša un atsvaidzinoša piedzīvojuma - gultnē, nav droši prognozējams un izriet tikai no katra konkrētā gadījuma specifikas.
Taču reveransu MSP ir pelnījuši. Vienkārši par to, ka IR.
:)
Un tātad - vēl viena brīnišķa kategorija - Mazie Snobiskie Pāži. Lielā mērā viņus var uzskatīt par a.god.
a aprakstīto digimonu vīrišķo ekvivalentu. Tātad - gana interesanti un apdāvināti, sasodīti godkārīgi puisēni ap 20. Iemīlējušos vienaudžu pavešana un pamešana viņiem kļuvusi jau par rutīnu un nepietiekami stimulē arvien pieaugošās ambīcijas. Tālabad MSP ar romantisku degsmi acīs tiecas īstenot visnotaļ praktisku mērķi - apvienot lietderīgo un patīkamo, ieviešot par sevi gadiņus desmit vecāku sieviešu dzimuma mentoru. Stāsts, protams, sens kā pasaule un iedvesmojis ne tikai Balzaku un Stendālu.Mūsdienu MSP Daiļās Dāmas lomai mēdz izvēlēties galvenokārt savas skolotājas, pasniedzējas vai vecāko māsu draudzenes. Izvēlētā persona tiek aicināta uzņemties pielūgsmes objekta, "arbitrum elegantorum", uzticības personas un plaša profila padomdevēja funkcijas. Atalgojumā saņem - ak, pietiekami daudz! Pirmām kārtām jau iespēju uz mirkli atgriezties savos tīņa gados, taču bez toreizējiem kompleksiem, pumpām un bērnišķīgā lempīguma. Aizrautīgi smieties, visu nakti dejot, mētāties spilveniem, rāpties uz šķūnīša jumta, pīpēt zālīti un laistīties ar alu. No otras puses - neviena cita vīrišķu pasuga tik ļoti nestimulē iespēju izpausties kā mazliet noslēpumainai Femme fatale - sievietei ar Pagātni, Pieredzi un Gaumi, asprātībām un citātiem pilnu galvu, izsmalcināta vīna glāzi perfkti manikirētā rokā.
Ja trīsdesmitgadnieces orbītā parādās jūsmīgs MSP, iesaku bez īpašas klīrības un mulsuma viņu tur atstāt un izbaudīt radušos situāciju. Tā pilnīgi noteikti atnesīs daudz vairāk prieka nekā iespēja šad un tad pavirši nokniebties ar kādu darbā pagurušu, sievas un mīļāko notrenkātu pusmūža krīzes upuri. (Ek, nenocietos piemest žagariņu!:P)
Protams, MSP mēdz būt savi trūkumi. Vairumā gadījumu arī viņi ir diezgan narcistiskas radības. Kļūstot par šāda puisēna Uzticamo Sirdsdraudzeni, iespējams, nāksies uzklausīt viņa grēksūdzes, naivus prātuļojumus par sieviešu dabu un varbūt pat sniegt māsīgu padomu kā savaldzināt kārtējo mazo zosi. Dažubrīd tas var likties nogurdinoši. Būtnēm ar nepietiekami aktivizējušos mātes instinktu - pat kaitinoši.
Tomēr visu atsver viena būtiska un aizlaicīgi sena likumsakarība - pāži ir tikai Dāmām, un tiem līdzi nāk diadēma un tērps ar garu šlepi. Vai Dāmai veltītās jūtas paliks platoniskas vai ievirzīsies citā - maza, reibinoša un atsvaidzinoša piedzīvojuma - gultnē, nav droši prognozējams un izriet tikai no katra konkrētā gadījuma specifikas.
Taču reveransu MSP ir pelnījuši. Vienkārši par to, ka IR.
:)