Kurvjzieža kontemplācijas

Šorīt gaisā bija ziema. Knapi izdomāta domiņa pacēlās, apsarmoja un klikstēdama salūza gabaliņos.

Man laikam ir viegla emocionālā atpalicība. Es iemīlos tikpat jūsmīgi un raudu tikpat izmisīgi kā savos pokemonskajos sešpadsmit. Un tikpat ļoti viss notiek pa īstam. Vienīgā atšķrība - tā gudrā pūce, kas sēž uz pleca, allažiņ atrod iespēju nodūdot: "Arī tas pāries..." pilnīgi par visu.
Tad jau laikam nav gluži tas pats.

Pēcpusdienā būšot vētra. Varbūt arī lekcijas.