Kurvjzieža kontemplācijas

Tik tipiski. Viss smaržo pēc vītuma, diena silta un mikla kā dvaša no govs purna, zobi skābenu ābolu nomizoti. No kādas kabatas vai somiņas vēl palaikam izbirst oderē aizķēries eirocents, atgādinādams, ka vasara tomēr bija, kaut arī ne šeit. Romantiskas atmiņas un lietišķas ieceres. Kā jau katru rudeni.
Vienīgi zāle ir tik acīs cērtoši spilgta zaļuma kā vēl nevienu rudeni nav bijis.
Jūs arī pamanījāt?